Carnikavas novads

Carnikavas novada teritorijai ir vairāk kā 800 gadu sena vēsture. Pirmo reizi Gaujas ieteka minēta kā vieta, kur no jūras ieceļotāji devās augšup pa Gauju iekšzemē un veidoja apmetnes.

 

 

 

 

 

Pirmo reizi tas minēts Indriķa Livonijas hronikā 1211.gadā. Lībieši dēvēja šo vietu par Sarnikau jeb Ošleju, vācieši – par Koivemundi (upes muti). Carnikava veidojusies kā zvejnieku ciems, kuras sākotnēji vēsturiskais centrs bija Siguļi.

 

Gadu laikā patīkamā klimata, klusās dabas un seno zvejniecības tradīciju dēļ teritorija attīstījās par saistošu atpūtas galamērķi. 1934.gada 30.maijā atklātā dzelzceļa līnija starp Rīgu un Carnikavu veicināja atpūtnieku skaita pieaugumu. Tā kā nākamajā gadā tika nodibināts nēģu apstrādes cehs un pabeigta dzelzceļa līnija uz Saulkrastiem, Carnikavas valdzinājums tikai vairojās. 20.gadsimta sākumā šodien zināmais Carnikavas novads bija Ādažu pagastā. Likvidējoties zvejnieku kolhozam "Carnikava" 1992.g. izveidojās patstāvīga pašvaldība - Carnikava ar 11 ciemiem. 2006.gadā tika izveidots Carnikavas novads.

 

Caur Carnikavu plūst Latvijas garākā un skaistākā upe Gauja, kas reiz tika izmantota kā svarīgs ūdens ceļš. Gaujas lejtece vēl joprojām saista ar rāmo upes plūdumu un īpatnējo krastu. Šodien Carnikavas novadā iespējams izbaudīt pastaigas Gaujas krastu līkločos un dziedinošo jūras un priežu mežu gaisu dabas parkā Piejūra. Novadā jūs varēsiet ne vien labi un patīkami atpūsties, bet arī uzlabot veselību.

Carnikavas novads piedāvā ceļotājiem atpūtu no saspringtās ikdienas dzīves svaigā priežu gaisāun mierīgā atmosfērā pie dabas. Gauja ir Latvijā vienīgā lielākā upe, kuras ieteka jūrā nav apbūvēta ar ostu infrastruktūru, saglabājot tās dabisko skaistumu un tecējumu.

Carnikavas novads ir kļuvis par rīdziniekiem iemīļotu atpūtas vietu ērtās satiksmes un jūras klimata dēļ, kas ziemās siltāks, bet vasarās atvēsinošāks, nekā, piemēram, Rīgā. Jūra, ar smalkajām smiltīm, mežaino kāpu un gandrīz 19km garo pludmali, atrodas netālu no jebkura Carnikavas novada ciema centra (1,5 – 3 km).

Nēģu zveja bija viena no galvenajiem kādreizējās Carnikavas muižas naudas avotiem. 1875.gadā muižas teritorijā tika ierīkota pirmā zivju audzētava Latvijā un Krievijā, ko iekopa zivkopības speciālists vācietis Alvīns Hiršs, kas bija viens no konservēšanas aizsācējiem.

2014.gadā jau 13.reizi Carnikava svinēja Nēģu svētkus, kas simbolizē nēģu zvejas sezonas atklāšanu. Tos svin augusta trešajā sestdienā un tie ir novada svētki. To ietvaros notiek arī nēģu ātrēšanas sacensības un novada domes darbinieki vāra nēģu zupu milzīgā katlā (~350 L). Nēģu svētkos tiek gaidīti kā vietējos iedzīvotājus, tā ciemiņus, lai kopīgi atpūstos un priecātos.

 

Carnikavas novads atrodas 25km attālumā no Rīgas un tajā ietilpst 11 sekojoši ciemati - Kalngale, Garciems, Carnikava, Garupe, Gauja un Lilaste, kā arī Laveri, Mežgarciems, Eimuri, Siguļi un Mežciems. Novada kopējā platība ir 8020 ha, 60% no teritorijas aizņem meži un 24% aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 20% no teritorijas aizņem dabas parks "Piejūra". Novadā ir 5 upes un kanāli, 5 ezeri un 4 salas. Novadā ir 3 izglītības iestādes un pieejama interešu izglītība.

• Kalngale un Garciems: Izveidojušies no vasarnīcu ciematiem. Lielākoties cilvēki dzīvo privātmājās. 
• Carnikava: Savu šodienas izskatu ieguvis 20. gs. 70. gados, pateicoties šeit izvietotam zvejnieku kolhozam „Carnikava”. Kolhozam bija savs zivju apstrādes cehs, liela dārzniecība, kurā audzēja ziedus un dārzeņus.Līdzās uzņēmumiem sākotnēji tika celtas dzīvojamās ēkas to darbiniekiem, bet vēlāk būvniecība vērsās plašumā. Ciemā ir labi izveidota infrastruktūra: iedzīvotāju ērtībai ir izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, pārtikas un rūpniecības preču veikali utt. Carnikavas ciems atrodas Gaujas krastā un 3 km attālumā no Rīgas jūras līča. 2008.gadā Carnikavas teritorijā tika reģistrēti 3839 iedzīvotāji.
• Gauja: Atrodas Gaujas upes labajā krastā. Tur arī 17. gs. atradies Carnikavas vēsturiskais centrs ar baznīcu un vēlāk arī skolu. Siguļu ciemā atrodas kapsēta, Carnikavas speciālā internātskola un divi veikali.
• Lilaste: To raksturo lielas mežu platības. Šeit ir vienīgā iespēja novada teritorijā piebraukt pie jūras ar automašīnu. 2008.gadā Lilastes teritorijā tika reģistrēti 159 iedzīvotāji. Lilastē ir divi aizsargājamie dabas objekti - Ummja ezers un Garezeri. Tāpat teritorijā atrodas bijušās Padomju Armijas karaspēka daļas bāzes vajadzībām celtās ēkas, kuras pamazām tiek pārbūvētas.