Carnikavas novads
Carnikavas novada teritorijai ir vairāk kā 800 gadu sena vēsture. Pirmo reizi Gaujas ieteka minēta kā vieta, kur no jūras ieceļotāji devās augšup pa Gauju iekšzemē un veidoja apmetnes.Pirmo reizi tas minēts Indriķa Livonijas hronikā 1211.gadā. Lībieši dēvēja šo vietu par Sarnikau jeb Ošleju, vācieši – par Koivemundi (upes muti). Carnikava veidojusies kā zvejnieku ciems, kuras sākotnēji vēsturiskais centrs bija Siguļi.
Gadu laikā patīkamā klimata, klusās dabas un seno zvejniecības tradīciju dēļ teritorija attīstījās par saistošu atpūtas galamērķi. 1934.gada 30.maijā atklātā dzelzceļa līnija starp Rīgu un Carnikavu veicināja atpūtnieku skaita pieaugumu. Tā kā nākamajā gadā tika nodibināts nēģu apstrādes cehs un pabeigta dzelzceļa līnija uz Saulkrastiem, Carnikavas valdzinājums tikai vairojās. 20.gadsimta sākumā šodien zināmais Carnikavas novads bija Ādažu pagastā. Likvidējoties zvejnieku kolhozam "Carnikava" 1992.g. izveidojās patstāvīga pašvaldība - Carnikava ar 11 ciemiem. 2006.gadā tika izveidots Carnikavas novads.
Caur Carnikavu plūst Latvijas garākā un skaistākā upe Gauja, kas reiz tika izmantota kā svarīgs ūdens ceļš. Gaujas lejtece vēl joprojām saista ar rāmo upes plūdumu un īpatnējo krastu. Šodien Carnikavas novadā iespējams izbaudīt pastaigas Gaujas krastu līkločos un dziedinošo jūras un priežu mežu gaisu dabas parkā Piejūra. Novadā jūs varēsiet ne vien labi un patīkami atpūsties, bet arī uzlabot veselību.
Carnikavas novads piedāvā ceļotājiem atpūtu no saspringtās ikdienas dzīves svaigā priežu gaisāun mierīgā atmosfērā pie dabas. Gauja ir Latvijā vienīgā lielākā upe, kuras ieteka jūrā nav apbūvēta ar ostu infrastruktūru, saglabājot tās dabisko skaistumu un tecējumu.
Carnikavas novads ir kļuvis par rīdziniekiem iemīļotu atpūtas vietu ērtās satiksmes un jūras klimata dēļ, kas ziemās siltāks, bet vasarās atvēsinošāks, nekā, piemēram, Rīgā. Jūra, ar smalkajām smiltīm, mežaino kāpu un gandrīz 19km garo pludmali, atrodas netālu no jebkura Carnikavas novada ciema centra (1,5 – 3 km).
Nēģu zveja bija viena no galvenajiem kādreizējās Carnikavas muižas naudas avotiem. 1875.gadā muižas teritorijā tika ierīkota pirmā zivju audzētava Latvijā un Krievijā, ko iekopa zivkopības speciālists vācietis Alvīns Hiršs, kas bija viens no konservēšanas aizsācējiem.
2014.gadā jau 13.reizi Carnikava svinēja Nēģu svētkus, kas simbolizē nēģu zvejas sezonas atklāšanu. Tos svin augusta trešajā sestdienā un tie ir novada svētki. To ietvaros notiek arī nēģu ātrēšanas sacensības un novada domes darbinieki vāra nēģu zupu milzīgā katlā (~350 L). Nēģu svētkos tiek gaidīti kā vietējos iedzīvotājus, tā ciemiņus, lai kopīgi atpūstos un priecātos.
Carnikavas novads atrodas 25km attālumā no Rīgas un tajā ietilpst 11 sekojoši ciemati - Kalngale, Garciems, Carnikava, Garupe, Gauja un Lilaste, kā arī Laveri, Mežgarciems, Eimuri, Siguļi un Mežciems. Novada kopējā platība ir 8020 ha, 60% no teritorijas aizņem meži un 24% aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 20% no teritorijas aizņem dabas parks "Piejūra". Novadā ir 5 upes un kanāli, 5 ezeri un 4 salas. Novadā ir 3 izglītības iestādes un pieejama interešu izglītība.
- Kalngale un Garciems: Izveidojušies no vasarnīcu ciematiem. Lielākoties cilvēki dzīvo privātmājās.
- Carnikava: Savu šodienas izskatu ieguvis 20. gs. 70. gados, pateicoties šeit izvietotam zvejnieku kolhozam „Carnikava”. Kolhozam bija savs zivju apstrādes cehs, liela dārzniecība, kurā audzēja ziedus un dārzeņus.Līdzās uzņēmumiem sākotnēji tika celtas dzīvojamās ēkas to darbiniekiem, bet vēlāk būvniecība vērsās plašumā. Ciemā ir labi izveidota infrastruktūra: iedzīvotāju ērtībai ir izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, pārtikas un rūpniecības preču veikali utt. Carnikavas ciems atrodas Gaujas krastā un 3 km attālumā no Rīgas jūras līča. 2008.gadā Carnikavas teritorijā tika reģistrēti 3839 iedzīvotāji.
- Gauja: Atrodas Gaujas upes labajā krastā. Tur arī 17. gs. atradies Carnikavas vēsturiskais centrs ar baznīcu un vēlāk arī skolu. Siguļu ciemā atrodas kapsēta, Carnikavas speciālā internātskola un divi veikali.
- Lilaste: To raksturo lielas mežu platības. Šeit ir vienīgā iespēja novada teritorijā piebraukt pie jūras ar automašīnu. 2008.gadā Lilastes teritorijā tika reģistrēti 159 iedzīvotāji. Lilastē ir divi aizsargājamie dabas objekti - Ummja ezers un Garezeri. Tāpat teritorijā atrodas bijušās Padomju Armijas karaspēka daļas bāzes vajadzībām celtās ēkas, kuras pamazām tiek pārbūvētas.
Laipni lūgti Carnikavā!
Carnikava, Sernikon, Zarnikof, Zarnikau... Cauri laikiem šis vārds dažādi skanējis, to daudzinājuši gan līvi, gan vācieši, zviedri, poļi un krievi. Jūra un Gauja, pie kuras veidojās un auga Carnikava, deva tās iedzīvotājiem iztikšanu, bet nesa arī bēdas. Postoši plūdi, kuru laikā Gauja pat mainīja gultni, ceļojošās kāpas, kas apraka mežus un mājas - to visu nācās pārdzīvot tiem, kuri apmetās skaistajā vietā pie Gaujas ietekas jūras līcī. Bet cilvēki nepadevās.
Kalngale
Izveidojies no vasarnīcu ciemata. Lielākoties cilvēki dzīvo privātmājās. Kopumā Kalngales teritorijā 2008.gadā reģistrēti 775 iedzīvotāji.Lilaste
To raksturo lielas mežu platības. Šeit ir vienīgā iespēja novada teritorijā piebraukt pie jūras ar automašīnu. 2008.gadā Lilastes teritorijā tika reģistrēti 159 iedzīvotāji. Lilastē ir divi aizsargājamie dabas objekti - Ummja ezers un Garezeri.Gauja
Atrodas Gaujas upes labajā krastā. Tur arī 17. gs. atradies Carnikavas vēsturiskais centrs ar baznīcu un vēlāk arī skolu. Siguļu ciemā atrodas kapsēta, Carnikavas speciālā internātskola un divi veikali.Garciems
Izveidojies no vasarnīcu ciemata. Lielākoties cilvēki dzīvo privātmājās. Kopumā Garciema teritorijā 2008.gadā reģistrēti 714 iedzīvotāji.Carnikavas novada domes rekvizīti
Carnikavas novada dome:Carnikavas novada domes darba laiki
| Pirmdiena: Otrdiena: Trešdiena: Ceturtdiena: Piektdiena: Sestdiena: Svētdiena: |
08:00 - 17:30 Apmeklētāju pieņemšana 08:00 - 16:30 08:00 - 16:30 08:00 - 17:30 Apmeklētāju pieņemšana 08:00 - 14:30 Slēgts Slēgts |
Carnikavas novada karogs
Karoga nosacījumi: saskaņā ar heraldikas nosacījumiem izstrādāts atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē valsti, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību vai kādu citu juridisku vai fizisku personu. ©Likumi.lv 2005-2012Karoga nosacījumi: Carnikavas novada karogs ir taisnstūra formas balts audums ar platuma un augstuma attiecību 2 : 1. Karoga vidū abās pusēs attēlots Carnikavas novada ģerbonis. Karogs izgatavojams šādos lielumos 100 cm x 200 cm. Galda karodziņa maksimālie izmēri – 14 x 29 cm, tā proporcijas un apraksts atbilst Carnikavas novada karoga proporcijām un aprakstam. ©Saistošie noteikumi par carnikavas novada simbolikas izmantošanu 2010
Carnikavas novada saistošos noteikumus skatīt šeit.
Karoga likumu skatīt šeit.
Carnikavas novada himna
Himnas melodijas autors: Jānis SildegsHimnas vārdu autors: Jānis Brežģis
Himna izpildāma: Carnikavas novada himna izpildāma latviešu valodā ar autora Jāņa Sildega komponēto mūziku un autora Jāņa Brežģa vārdiem. Himnu var atskaņot arī instrumentālā izpildījumā.
Himnas pielietojums: paceļot Carnikavas novada karogu pašvaldības un tās iestāžu, kapitālsabiedrību rīkoto svinīgo pasākumu atklāšanā vai to laikā. Carnikavas novada svētku un citu sabiedrisku pasākumu laikā, nodrošinot svinīgus apstākļus. Carnikavas novada himnu var izpildīt pēc brīvas gribas arī tautas, darba vai ģimeņu svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos ikdienā garantējot pienācīgu cieņu pret Carnikavas novada himnu. Sabiedriskos pasākumos Carnikavas novadas himnas laikā klātesošie stāv kājās.
Carnikavas novada logo
Šobrīd esošais Carnikavas novada logo
Logo pielietojums: Carnikavas novada logo ar domes atļauju var lietot pasākumos, izdevumos un objektos ar augstu saturisko, māksliniecisko un estētisko līmeni, kā arī kvalitatīvām precēm, suvenīriem un iesaiņojumam. Saskaņā ar Carnikavas novada domes lēmumu var atļaut lietot Carnikavas novada logotipu arī citos gadījumos, kas nav paredzēti šajos noteikumos.
Sauklis: Carnikava - Dzīvo zaļi!
Saukļa pielietojums: Carnikavas novada sauklis ar Carnikavas novada domes atļauju var lietot pasākumos, izdevumos un objektos ar augstu saturisko, māksliniecisko un estētisko līmeni, kā arī kvalitatīvām precēm, suvenīriem un iesaiņojumam.
Saskaņā ar Carnikavas novada domes lēmumu var atļaut Carnikavas novada saukli arī citos gadījumos, kas nav paredzēti šajos noteikumos.
