Ceļojošās kāpas
Reiz Gauju un Daugavu savienoja Langas upe, taču 18.gadsimtā cariene Katrīna II deva rīkojumu izcirst piejūras mežus darvas tecināšanai. Tāpat ugunsgrēki nebija sveši šiem kāpu teritorijā augošajiem mežiem un jaunaudzēm, tādējādi aizvien vairāk sāka parādīties kaila smilts, kas vēju dzenāta staigāja no vienas vietas uz otru. Rezultātā radās Ceļojošās kāpas, kas spēja apbērt dārzus, mežus, mājas un tai skaitā daļēji aizbēra Langas upi. Kāpai mainot vietu un reljefu 200 gadu ilgā laika posmā Garciemā radās lielais kāpu veidojums – Paraboliskā kāpa.
Paraboliskās kāpas ZA malā atrodas dabas parka augstākā vieta – Labošanās virsotne (27,6 m vjl.). Leģenda vēsta, ka no virsotnes redzamais plašais un ainaviskais skats aizdzenot visas negatīvās domas. Tieši šī virsotne ir arī zvejniekiem kā pozitīvs orientēšanās punkts, jo tā redzama jau 7 km attālumā. Otrai augstākajai un stāstiem bagātākajai virsotnei nosaukums ir Legzdiņi, kas tapis Ceļojošās kāpas klejojumu laikā, kad tā ieputināja saimniecību ar nosaukumu Lezgadiņi.
Arī Kāpu amfiteātra pauguriem un priedēm doti vārdi kā, piemēram, Paraboliskās kāpas rietumu malā ir Ērgļu ligzdas kāpa, bet pa labi no tās – Augstā vērotava, savukārt tai pretī aug Vientuļā priede, bet ieplakā starp austrumu ragu un nākošo kāpu redzama Vārtu priede. Virzoties uz Kalngales pusi paveras skats uz Rožu kāpu, kura raksturīga ar savām savvaļas rozēm, un Dzīvības ieleju, kuras nosaukums tapis neparasto koku dažādības dēļ - priežu mežu ielenkumā ir attīstījusies neliela lapu koku ielejai, kuras biežs apmeklētājs ir dziedātājputns. Tie nebūt nav visi nosaukumi un vietu vārdi, kas saistīti ar dabas parka teritoriju starp Kalngali un Garciemu.