Carnikavas novada ģerboņa izcelšanās stāsts

Vissenākās ziņas par vietu, ko dēvējam par Carnikavu, ir atrodamas Indriķa Livonijas hronikā, kur Gaujas grīva pieminēta kā līvu karaspēka pulcēšanās vieta 1211.gadā. Reiz Carnikavas nēģis rūpīgi kalpojis Carnikavas muižai un bijis viens no galvenajiem naudas avotiem. 

 

 

 

1875.gadā muižas teritorijā pat tika ierīkota pirmā zivju audzētava Latvijā un Krievijā.

 

Nēģis Carnikavai vienmēr bijis līdzās, vietējiem tas devis kā darbu, tā pārticību, kā arī lielo nēģu zvejas pieredzi un meistarīgo prasmi tos gardi pagatavot. Tādēļ Carnikava tikusi nodēvēta pat par Nēģu karaļvalsti! Tikai pateicoties nēģim Carnikavas vārds skaļi izskanējis jau kopš 17.gs., un tam, protams, palīdzēja arī novada cilvēki, kuri kā vienots pavediens turējās kopā un viens otru atbalstījis kā sliktākos, tā labākos laikos.

 

Mūsdienās „Nēģu karaļa” tuvumā esošā teritorija iekļauta dabas parkā un 19 kilometru garā piekrastes pludmale stiepjas tieši gar Carnikavas novadu. Lai godinātu „Nēģu karali”, augusta trešajā sestdienā Carnikavā ik gadu notiek Nēģu svētki, kas simbolizē nēģu zvejas sezonas atklāšanu. To ietvaros notiek arī nēģu ātrēšanas sacensības un nēģu zupas vārīšana 400 litru lielā katlā.

 

Mazie nēģi aug Latvijas garākās upes Gaujas (452 km) augštecē, un tikai tad, kad izauguši, tie atkal var doties jūrā, kā pēdējo teritoriju šķērsojot Carnikavas novadu. Vietā, kur „Nēģu karalis” iepeld jūrā, skatam paveras dabas parka „Piejūra” skaistās ainavas. Parkā apskatāms kāpu amfiteātris un, dabīgi veidojusies, paraboliskā kāpa. Parks izceļas arī ar Rožu kāpu un Dzīvības ieleju. Nēģu jūras ceļš, kas ved cauri Gaujas grīvai, ir lieliska vieta, kurā var vērot upes un jūras mijiedarbību. Paraboliskā kāpa sāka veidoties 18.gs., kad pēc Krievijas imperatores Katrīnas II pavēles jūras piekrastē tika izcirsti meži. Apmēram 200 gadus kāpa nepārtraukti mainīja savu atrašanās vietu. Tā daļēji nosprostoja Langas upi un draudēja apbērt arī toreizējo Langas ciemu, kā dēļ vairākas reizes tālāk nācās pārcelt Rīgas – Carnikavas ceļu. Tagad kāpa ir apstādīta ar kokiem, lai tā vairs „neceļotu”.

 

Nēģis vislabāk pazīst Carnikavu, jo bijis tās tuvumā jau no senseniem laikiem un palīdzējis, kad tas visvairāk ir bijis nepieciešams. Tieši nēģis ir tas, kurš aiznesis Carnikavas vārdu plašajā pasaulē un ļāvis saglabāt nēģu zvejas arodu šajā vietā līdz pat mūsdienām.

 

Nēģu karalistes – Carnikavas novada – „Nēģu karalis” rotā mūsu ģerboni kopā ar zilo jūras līniju un tai piegulošo Gaujas grīvu, bet sudrabotais Carnikavas iedzīvotāju vienotais un stiprais pavediens mums ļāvis būt tur, kur esam šodien.