Novadpētniecības centra ēka atklāta 2012.gadā, veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 1851.gadā būvētajai zvejnieka - pārcēlāja mājai „Cēlāji”. Ēkas oriģināls kā izcils 19.gadsimta Vidzemes zvejnieku sētas paraugs 1966.gadā tika pārvests uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

 

Dabas parks "Piejūra" ietilpst trīs pašvaldību teritorijās – Rīgas, Saulkrastu un Carnikavas. Parkā apskatāms kāpu amfiteātris un paraboliskā kāpa, kas izveidojusies dabīgi. Parks ir īpašs ar Rožu kāpu un Dzīvības ieleju. Dabas parkā ir vairākas lieguma teritorijas, piemēram, ezers Ummis.

 

 

Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds fon Mengdens (1726.-1798.) savai bagātībai 1774.gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka – lepnākā pils Vidzemē.

 

 

Jau no seniem laikiem īpatnēji skaistā novada daba ir pamanīta, kā rezultātā 1962.gadā tapa dabas parks „Piejūra”, kurā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās sastopami reti piejūras biotopi, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreāli meži, kā arī embrionālas kāpas un retas augu un dzīvnieku sugas.

Savulaik Gauja kalpoja kā vieta jūras braucējiem, kur atpūsties no bangojošās jūras. Tāpat tā, protams, bija ir un būs laba vieta zvejniekiem, kuru mūsdienās aizvien vairāk iecienījuši arī ūdenstūristi. Līdz šai dienai ir saglabājies Gaujas grīvas dabiskais izskats. 

 

 

 

Ummja ezera un tās apkārtnes pasargāšanai

1999.gadā izveidoja dabas liegumu, kuru 2006.gadā pārveidoja par dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonu. Tas kopumā aizņem 52 ha, un tā galvenā aizsargājamā vērtībā ir Ummis. Ezers ir 25ha liels un tā krasta līnijas garums ir 2,3km, savukārt vidējais dziļums 2,9m. 

Garezeri ir unikāli ģeoloģiskās izcelsmes ziņā, un tie ir izteiksmīgākai jomu ezeri Latvijā, kā arī vienīgie šādas izcelsmes ezeri Vidzemes jūrmalā. Savdabīgie jomas izcelsmes ezeri ir izstiepti 3,5 km garā teritorijā un ietver trīs šauru (180 – 220 m) ezeru virkni. To veido Ziemeļu Garezers, Vidus Garezers un

Pulksteņezers atrodas starpkāpu ieplakā un tā spoguļa laukuma platība ir 3,8ha, vidējais dziļums ir 2,4m, savukārt makslimālais dziļums 5m. Ezeram ir slīpi un lēzeni krasti, un tā pamatne ir dūņaina. Veģetācija ezerā ir nabadzīga, tomēr atsevišķas niedru un elodeju audzes ir redzamas. 

 

Dabas parka „Piejūra” ainavas ar plašajiem ūdens resursiem un piejūras mežiem ir iedvesmojušas daudzas tēlnieka Viļņa Titāna skulptūras un vērienīgos projektus visā Latvijas teritorijā.No 1974.gada tēlnieka radošā dzīve pagāja Garupes ciemā, kur bija viņa darbnīca un tēlniecības darbi. 

Tēlnieka Helmuta Āķa veidotais saules pulkstenis pēc paša autora iniciatīvas ir tapis Carnikavas novadam. Pulkstenim izvēlēts horizontālais veids un tas veidots no betona pamatnes, savukārt cipari un gnomons no nerūsējošā tērauda.