
Ummja ezera un tās apkārtnes pasargāšanai
1999.gadā izveidoja dabas liegumu, kuru 2006.gadā pārveidoja par dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonu. Tas kopumā aizņem 52 ha, un tā galvenā aizsargājamā vērtībā ir Ummis. Ezers ir 25ha liels un tā krasta līnijas garums ir 2,3km, savukārt vidējais dziļums 2,9m.
Lasīt tālāk

Garezeri ir unikāli ģeoloģiskās izcelsmes ziņā, un tie ir izteiksmīgākai jomu ezeri Latvijā, kā arī vienīgie šādas izcelsmes ezeri Vidzemes jūrmalā. Savdabīgie jomas izcelsmes ezeri ir izstiepti 3,5 km garā teritorijā un ietver trīs šauru (180 – 220 m) ezeru virkni. To veido Ziemeļu Garezers, Vidus Garezers un
Lasīt tālāk

Pulksteņezers atrodas starpkāpu ieplakā un tā spoguļa laukuma platība ir 3,8ha, vidējais dziļums ir 2,4m, savukārt makslimālais dziļums 5m. Ezeram ir slīpi un lēzeni krasti, un tā pamatne ir dūņaina. Veģetācija ezerā ir nabadzīga, tomēr atsevišķas niedru un elodeju audzes ir redzamas.
Lasīt tālāk

Dabas parka „Piejūra” ainavas ar plašajiem ūdens resursiem un piejūras mežiem ir iedvesmojušas daudzas tēlnieka Viļņa Titāna skulptūras un vērienīgos projektus visā Latvijas teritorijā.No 1974.gada tēlnieka radošā dzīve pagāja Garupes ciemā, kur bija viņa darbnīca un tēlniecības darbi.
Lasīt tālāk

Tēlnieka Helmuta Āķa veidotais saules pulkstenis pēc paša autora iniciatīvas ir tapis Carnikavas novadam. Pulkstenim izvēlēts horizontālais veids un tas veidots no betona pamatnes, savukārt cipari un gnomons no nerūsējošā tērauda.
Lasīt tālāk
Carnikavas novada estētiski izveidotajos kapos Siguļos atdusas latviešu Tautas dzejnieks Ojārs Vācietis (1933-1983). Par godu dzejnieka 80.gadu jubilejai labiekārtota O.Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces Ludmilas Azarovas (1935-2012) piemiņas vieta.
Lasīt tālāk