
Garezeri
Garezeri ir dabīgi veidojušies un maz aizauguši tā saucamie brūnūdens ezeri, kuriem raksturīgi lielākoties sausi, smilšaini vai kūdraini krasti. Krastu ziņā vairāk izceļas ezeru rietumu daļa, kur slejas stāvas kāpas, bet austrumu pusē pārsvarā ir līdzens. Rietumu krasts zemsedzes izmīdīšanas dēļ atsedzis kailas smiltis, tāpēc ir izveidojusies „pludmale”. Vērojama arī purvu daudzveidība, tai skaitā augstais purvs, kas daļēji aizaudzis ar priedēm un bērziņiem. Garezeri ir īpaši ar saviem biotopiem – piemēram, niedri (Phragmites australis), grīšļiem (Carex elata), šaurlapu vilkvālīti (Typha angustifolia) un Dortmana lobēliju (Lobelia dortmanna) audzēm. Īpašs ir arī Peldlapu augājs, kas šajos Garezeros veido plašāko no visām ūdensaugu joslām, un tajā dominē dzeltenā lēpe (Nuphar lutea) un sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida). Par unikālu tiek uzskatīta tieši to veģetācija ezeros. Pie Garezera ir konstatētas arī vairākas retas sikspārņu sugas.
Dabas parkā „Piejūra”, kurš kalpo nozīmīgu sugu un biotopu aizsardzībai, ir noteiktas trīs dabas liegumu zonas, kuru skaitā ir arī Garezeri ar tiem pieguļošo teritoriju. Esot ezeru tuvumā, jāizturas ar izpratni un cieņu pret šo teritoriju, kas gan neliedz ikvienam izbaudīt dabas bagātības sniegtās atpūtas iespējas Garezeru tuvumā. Videi draudzīgais atpūtas veids ir pārgājieni un pastaigas, kas lieliski kalpos dabas noslēpumu izzināšanai. Pastaigu maršrutu apkārt garākajiem Garezeriem ir ļoti ainavisks un piemērots gan ģimenēm, gan arī individuāliem ceļotājiem.