Ummis
Ummja ezera un tās apkārtnes pasargāšanai1999.gadā izveidoja dabas liegumu, kuru 2006.gadā pārveidoja par dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonu. Tas kopumā aizņem 52 ha, un tā galvenā aizsargājamā vērtībā ir Ummis. Ezers ir 25ha liels un tā krasta līnijas garums ir 2,3km, savukārt vidējais dziļums 2,9m.
Iedzīvotāju vidū tik ļoti iecienītais ezers Ummis ir ne vien ainaviska vieta, bet arī mājvieta kādam ļoti īpašam augam – ezerriekstam. Peldošais ezerrieksts (Trapa natans L.) ir viengadīgs ezerriekstu dzimtas ūdensaugs. Tā stublāja garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma, un parasti tas svārstās no pusotra līdz četriem metriem.
Peldošās rozetes lapas ir zaļas, rombiskas, izvietojušās garos kātos, un lapu malas parasti ir smaili zobainas. Sugu enciklopēdijas „Latvijas daba” mājas lapā tiek izcelts, ka ziedam ir četras baltas vainaglapas un pats zieds ir neliels. Augam noziedot, veidojas „rieksts” ar tādiem kā atskabargainiem četriem izaugumiem, bet peldošās lapas iegūst visdažādākās nokrāsas – no oranžas līdz spilgti dzeltenai un purpursārtai. Vēlā rudenī „rieksts” nogrimst ūdenstilpes gultnē, kur dūņās pārziemo un no izbirušajām sēklām pavasarī izaug jauns augs, kas uzzied jūlijā.
Tieši vasaras mēneši pulcē lielu skaitu interesentu mūsu novadā esošajā Piejūras dabas parkā, kura dabas lieguma zonā „Ummis” atrodams ezerrieksts. Ummja ezeru pēc to nozīmes bioloģiskajā daudzveidībā var salīdzināt ar Klaucānu, Priekulānu un Pokrates ezeriem, kas ir vienīgie Baltijas valstu ezeri, kuros vēl saglabājies Atlantiskā laikmeta relikts – peldošais ezerrieksts. Īpaši atzīmējams ir peldošā ezerrieksta augļu apvalks. Tā kā ezerrieksts ir viena no visretākajām augu sugām Latvijā, kura sastopama tikai trīs ezeros valsts, tās izpētei veltāma sevišķa vērība. Šādi pētījumi var sniegt nozīmīgu un neatklātu informāciju arī par citu retu ūdensaugu izplatību.
Tā kā šis biotops ir tik īpašs ne vien vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, tam noteikti aizsargājamie pasākumi. Lai pasargātu biotopu ilgtspējīgu daudzveidību, peldēties Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam ir aizliegts. Protams, ezerrieksts nav vienīgais aizsargājamais biotops Ummja dabas liegumā, tomēr tas ir viens no retākajiem augiem. Par šo liegumu savu mājvietu ir izvēlējušies arī citi aizsargājami biotopi: Dortmana lobēlija (Lobelia dortmanna L), Gludsporu ezerene (Isoetes lacustris L), Dzeloņsporu ezerene (Isoetes echinospora Durieu) u.c.
Tā kā šis biotops ir tik īpašs ne vien vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, tam noteikti aizsargājamie pasākumi. Lai pasargātu biotopu ilgtspējīgu daudzveidību, peldēties Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam ir aizliegts. Protams, ezerrieksts nav vienīgais aizsargājamais biotops Ummja dabas liegumā, tomēr tas ir viens no retākajiem augiem. Par šo liegumu savu mājvietu ir izvēlējušies arī citi aizsargājami biotopi: Dortmana lobēlija (Lobelia dortmanna L), Gludsporu ezerene (Isoetes lacustris L), Dzeloņsporu ezerene (Isoetes echinospora Durieu) u.c.
