Kultūrvēsturiskais objekts ir tipisks 30 gadu koka arhitektūras piemineklis. Tā stratēģiski izdevīgais novietojums sekmējis vairāku būtisku ceļu attīstību, tai skaitā dzelzceļa līnijas Rīga – Saulkrasti izbūvi 1935.gadā, kas tika elektrificēta vairāk nekā pēc 20.gadiem. 

 

 

 

Tēlnieka Helmuta Āķa veidotais saules pulkstenis pēc paša autora iniciatīvas ir tapis Carnikavas novadam. Pulkstenim izvēlēts horizontālais veids un tas veidots no betona pamatnes, savukārt cipari un gnomons no nerūsējošā tērauda. 

 

Carnikavas novada estētiski izveidotajos kapos Siguļos atdusas latviešu Tautas dzejnieks Ojārs Vācietis (1933-1983). Par godu dzejnieka 80.gadu jubilejai labiekārtota O.Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces Ludmilas Azarovas (1935-2012) piemiņas vieta.

 

 

 

Carnikavā zināmākie krogi ir divi krogi. „Dūņu” kroga liktenis gan cik ātri sākās, tik ātri beidzās. Gads vēl nebija pagājis pēc tā uzcelšanas, kad 1939.gadā tas jau tika nodedzināts. Pēc Carnikavas muižnieka ieceres tapušais „Blusu” krogs bez piebūves pabeigts jau 1726.gadā, lai tas varētu apkalpot garāmbraucējus.

Kādreizēja Carnikavas muižas nomnieka G.Falka kapa piemineklis atrodams pie kapličas Carnikavas kapos Siguļos. Tas atzīts par valsts nozīmes mākslas pieminekli, kas vēl šodien ir kā atgādinājums un cieņas apliecinājums muižas darbībai un tās ļaudīm.

„Kaķi” kā vieta atzīmēta jau 1791.gada Vidzemes ceļu kartēs, kuras zīmējis grāfs L.A. Mellins. U.Siliņa grāmatā „Mēs esam carnikavieši” minēts, ka daudzi Carnikavas novada māju nosaukumu vārdi saglabājušies no 18.gadsimta, tai skaitā „Kaķu” mājas (Kakke), „Cēlāju” mājas (Zaleis), „Karašas” mājas