Putnu vērošana Carnikavas novadā

Nosaukums: Putnu vērošana
Adrese: Carnikava, Carnikavas novads, Latvija
GPS: 57.154492, 24.270859
Apraksts: Sezona: pavasarī vai rudenī
Laiks: pirms rītausmas

 

 

 

 

Vērojamās sugas:    
PAVASARĪ Mazais gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss u.c.
VASARĀ Prīkšķe, jūras žagata, smilšu tārtiņš u.c.
RUDENĪ Lielais alks, sila strazds, bārdzīlīte u.c.
ZIEMĀ Lielais ķīris, kajaks, melnspārnu kaija u.c.

 

Piejūras dabas parku ir iecienījuši daudzi un dažādi putni. Tā teritorijā ir iespējams novērot vairāk nekā 230 putnu sugas, īpaši Gaujas grīvas kreisajā krastā, kā arī Vecupē, kas nodrošina daudzu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo putnu sugas ir mazais zīriņš, jūras zīriņš un jūras žagata. Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājas lapā izceltas arī tādas sugas kā gugatnis, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, dzeltenais tārtiņš u.c. Tieši cauri mūsu dabas parka teritorijai iet Eiropā nozīmīgākais gājputnu migrācijas ceļš, tā sauktais „Baltās Baltijas jūras migrācijas ceļš”, tādēļ arī Gaujas grīvas teritorijā sastopamas ļoti daudz caurceļojošās putnu sugas, tai skaitā gandrīz visas Latvijā sastopamās bridējputnu sugas un lielākā daļa ūdensputnu.

 

 

Lielākais putnu sugu skaits ir novērojams to migrācijas laikā, kas ir laikā no aprīļa līdz maijam, kā arī rudenī – no septembra līdz oktobrim. Putnu vērotājs Kaspars Funts norāda, ka, tā kā gar Rīgas jūras līča austrumu krastu iet putnu migrācijas ceļš, ir iespējams redzēt arī caurceļojošos ūdensputnus, dziedātājputnus un arī plēsīgos putnus. Speciālisti arī atgādina, ka ļoti svarīgi ir izvairīties no putnu vērošanas, kad tie ligzdo. Šoreiz iepazīsimies tuvāk ar vairākiem putnu sugu īpatņiem, kuri labprāt uzturas Gaujas grīvas tuvumā. 

 

Vērojot putnus aicinu ikvienam atcerēties par dabas vērošanas padomiem, kas pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības ieteikumiem ir sekojoši: netramdi un lieki netraucē putnus; atceries, ka dabā visas putnu sugas ir vienlīdz nozīmīgas; saudzē putnu dzīvesvietas; cieni citu cilvēku tiesības un nepārkāp savējās; pieraksti savus novērojumus; dalies ar savām zināšanām pārdomāti; centies uzzināt vairāk.

 

 

Pļavu tilbīte (Tringa totanus) ir vidēja lieluma putns ar spēcīgām kājām un spalgu balsi, un to iespējams vērot Piejūras dabas parkā. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes informāciju, tēviņš sver vidēji 97 – 157 gramus, savukārt mātītes – 105 – 145 gramus. Tieši šo putnu sauciens bieži brīdina arī citus putnus par tuvumā notiekošo. Pļavu tilbītei ir raksturīgas oranži sarkanas kājas un knābis. Tā parasti dzīvo pļavās, pie ezeriem, piekrastē, kā arī citās vietās, un pārtiku galvenokārt meklē individuāli. Šo putnu ēdienkartes sarakstā ir gliemji, kukaiņi un kukaiņu kāpuri.

 

Gugatnis (Philomachus pugnax) ir sloku dzimtas tārtiņveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā gugatņu ģintī. Gugatnis ir gājputns, un tas ligzdo Eirāzijas ziemeļos, savukārt ziemo Āzijas dienvidos un Āfrikā. Šis putns Latvijā tiek uzskatīts par retu ligzdotāju, bet tas ir labi zināms kā caurceļotājs. Gugatnis ir vidēji liels putns ar slaidu kaklu, mazu galvu, garām kājām un vidēji garu knābi. Riesta laikā gugatnis kļūst par vienu no krāšņākajiem tārtiņveidīgajiem putniem. Migrācijas laikā gugatņi ir ļoti sabiedriski, tie veido lielus barus, kuros ir vairāki simti un pat tūkstoši šīs sugas īpatņu. Tēviņi nepiedalās ne perēšanā, ne jaunās paaudzes audzināšanā un jau vasaras vidū pamet ligzdošanas teritorijas, kur galvenie šo putnu ienaidnieki ir lielā auguma kaijas. Latvijā gugatnis ir ierindots īpaši aizsargājamo putnu sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā.

 

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir bridējputns, kā arī gājputns, kas ziemo lielākajā Eiropas dienvidu daļā, Ziemeļāfrikā un Dienvidāzijā. Dabasdati.lv norāda, ka, neskaitot vairošanās un ligzdošanas laiku, jūras žagata ir izteikts bara putns. Tai ir melnbalts apspalvojums, brišanai piemērotas garas, sārtas kājas, sarkanas acis, kā arī garš un spēcīgs oranži – sarkans knābis, ko tā izmanto gliemju un tārpu meklēšanai. Jūras žagata savu ligzdu parasti veido uz kailiem akmeņiem un oļiem jūras piekrastē vai grantainas salas iekšienē. Latvijā tā ligzdo gar upēm un liedagiem, un katru gadu mūsu valstī tiek uzskaitīti aptuveni 50 – 80 jūras žagatu pāri. Pētnieki pēc šo putnu skaita, uzvedības un uzturēšanās nosaka būtiskas iezīmes par konkrētā reģiona vides veselības stāvokli.