Carnikavas nēģu apskate un degustācija

Par “Carnikavas nēģi” dēvē nēģi (Lampetra fluviatilis), kas tiek ķerts noteiktā reģionā - Gaujas upē Carnikavas novada teritorijā un noteiktā laikā (no 1.augusta līdz 1.februārim).

 

 

 

 

 

 

 

Pirmās ziņas par zvejnieku darbību pie Gaujas ieteku jūrā minēts Indriķa hronikā. 17. gadsimtā celtajai Carnikavas muižai nēģu zveja bija viens no galvenajiem peļņas avotiem. Vēl šodien Carnikavā nēģus ķer zvejnieki un tos pārstrādā vietējie uzņēmēji. Augusta mēnesī Carnikavā tiek rīkoti Nēģu svētki, kas simbolizē nēģu zvejas sezonas atklāšanu un ir tradīcijām bagāts vasaras pasākums.

 

Nēģu ārējais izskats: tievs, garš čūskveida apaļmutnieks ar kailu ķermeni, mute ir kā piesūceknis, krāsa — mugura un sānu augšdaļai tumši zilganzaļa, zilganpelēka vai zaļganbrūna, sānu apakšdaļai un vēderam pelēcīga, zeltaina vai balta. Tie dzīvo līdz 7 gadiem, nārsto upēs. Novērota līdz 250 km tāla migrācija un pārvietošanās ātrums 13 km diennaktī. Kāpuri, kurus mēdz saukt par „ņurņikiem”, pavada upēs 3 līdz 6 gadus, sasniedzot 8 līdz 15 cm garumu, tad pārvēršas par pieaugušiem nēģiem un migrē uz jūru.

 

Carnikavas nēģu gatavošana: var tikt pagatavoti dažādi (cepti, grilēti, zupā vai salātos pasniegti), tomēr zināmākā recepte Carnikavas novadā ir uz oglēm cepti nēģi.